2011. g. 18. februārī LKS, plkst 18:00

Sēdes PROTOKOLS

Piedalās:
Padome: Rolands Kronlaks, Andris Dzenītis, Andris Vecumnieks, Arnolds Klotiņš, Uģis Prauliņš, Ilona Breģe, Dace Bluķe

[Sēdē piedalās seši padomnieki no sešiem - padome ir lemttiesīga].

LKS valde: Gundega Šmite.

Darba kārtība:

• Balsojums par Anastasijas Kadišas uzņemšanu LKS
• Tikšanās ar LRSP pārstāvi ģenerālsekretāru Haraldu Matuli
• LKS saimnieciskā perspektīva
• Nozīmīgākās aktualitātes:

1.LJMD 2011

2.Rīga 2014

3.iesaistīšanās EU projektos

• Dažādi

_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _

Anastasijas Kadišas biedra kandidatūras izskatīšana un balsojums:

Padome pārspriež LKS biedru uzņemšanas kritērijus.
Rolands Kronlaks izsakās, ka A. Kadiša aug profesionālā ziņā, un akadēmijā viņa ir uz “pozitīvas līknes”, viņai ir citādāka muzikālā valoda.
Uģis Prauliņš piebilst, ka A. Kadiša būtu laba kolēģe. Andris Vecumnieks piekrīt, ka profesionāli jaunā komponiste ir augusi un intensīvi cīnās par savu izaugsmi.

Balsojums par Anastasijas Kadišas uzņemšanu LKS:
Par 6 , Pret: 0, Atturas: 0.

Lēmums: Anastasija Kadiša uzņemta Latvijas Komponistu savienībā.

Tikšanās ar LRSP pārstāvi ģenerālsekretāru Haraldu Matuli:

Februāra sākumā notika Latvijas Radošo Savienību Padomes (LRSP) kongress, kurā Uģis Prauliņš paziņoja par atkāpšanos no priekšsēdētāja amata. Uz šo vietu ir jauna kandidāte – teātra zinātniece Ieva Struka, kurai ir dažādas jaunas idejas LRSP kapacitātes palielināšanai. Tomēr ir nepieciešams finansējums atalgojumam, lai jaunā kandidāte un arī ģenerālsekretārs varētu darboties. Šobrīd LRSP budžets ir sarucis un pastāv pamatā uz atsevišķiem projektiem.
Gundega Šmite stāsta, ka savienībās biedri nav pietiekami labi informēti par to, ko dara LRSP.  Šobrīd katra biedrība maksā LRSP 50 Ls gadā, izņemot LKS, jo tā nodrošina telpas. Uģis Prauliņš piebilst, ka LRSP dara visus ikdienas darbus, kas attiecās uz visām nozarēm, aptverot kopējās vajadzības.
Haralds Matulis ziņo, ka no Kultūras Ministrijas finansējums tika samazināts un kādu laiku tika strādāts uz pašiniciatīvu. Tomēr vajadzīgi būtu 8 000 Ls gadā, kas nodrošinātu LRSP darbošanos. Ministrijā tika solīts piešķirt 2 000 Ls. Varētu mēģināt vērsties Valsts Kultūrkapitāla fondā (VKKF), tomēr par šo iznākumu nevar būt drošības. No savienībām būtu nepieciešami apmēram 3-4 tūkstoši latu.
Runājot par LRSP sasniegumiem: 2010. tika izvirzīti trīs reāli mērķi: viens no tiem bija cīņa par kultūras nozīmības atzīšanu. Notika daudzas tikšanās ar politiskām partijām, sociāliem partneriem. Vajadzīgā brīdī LRSP iestājās par to, lai Kultūras Ministrija varētu pastāvēt, tāpat par to, lai Ministrijas budžets netiktu samazināts. Tika panākts, ka valdības deklarācijā ieraksta, ka VKKF finansējumu nevar samazināt. Vēlāk VKKF budžetam tika pielikti klāt 200 000 Ls. Arī 2011. gadā budžeta līmenis netika mainīts, bet tika pielikti 100 000 Ls.
2011. gadam LRSP jaunajai kandidātei ir savas idejas un uzstādījumi:
1.Mākslinieka statusa saistīšana ar sociālajām garantijām (darba stāžs, pensijas), kas ir gan atrisinājums šai sociālajai problēmai, gan stiprinājums savienībām.
2.Kultūras periodika – šobrīd šajā jomā ir lielas problēmas, jo nav sava pārnozaru izdevuma (tikai atsevišķi raksti un slejas dažādās avīzēs). Nepieciešams atjaunot šādu izdevumu sadarbojoties ar savienībām. Ir jāizstrādā finanšu plāns, ar kuru varētu iet uz Kultūras Ministriju.
3.LRSP kapacitātes stiprināšana – ir jāmeklē dažādi citi resursi.

Uģis Prauliņš piebilst, ka par šo finansiālo problēmu runāja daudzās valsts institūcijās. Bieži projektu nauda “paiet garām”, tāpēc ir nepieciešami kādi, kas organizē, spēj piesaistīt šo naudu pareizi.
Arnolds Klotiņš jautā, cik daudz nepieciešams no savienības savākt līdzekļus.
Haralds Matulis domā, ka apmēram 4 000, bet savienībās biedru skaits ir dažāds, tāpēc ir jāskatās katrs gadījums atsevišķi. Daiga Gaismiņa ir izteikusi gatavību ieguldīt, tāpat akcepts ir no Dizaineru savienības, savukārt Dramaturgu Ģildei ir lielas grūtības, Rakstnieku savienība būtu gatavi dot 100 Ls gadā, bet citas radošās organizācijas vēl nav pārliecinātas.
Gundega Šmite izsaka nedrošību par variantu, ka naudu noņem no biedru naudām (1 Ls no katra biedra gadā), jo jau šobrīd ir izveidojies diezgan liels parāds no biedriem Komponistu savienības ietvaros vien. Andris Dzenītis piebilst, ka bieži biedri vienkārši aizmirst iemaksāt biedru naudu.
Uģis Prauliņš ierosina, ka varētu vākt ziedojumus.
Andris Vecumnieks izsaka ideju par Akka/Laa iesaistīšanu finansējuma nosegšanā. Haralds Matulis ziņo, ka Akka/Laa ir formāli fonds, kas paredzēts kultūras semināriem, projektiem, bet šobrīd nav iespaids, ka viņi būtu gatavi ieguldīt.
Uģis Prauliņš jautā, kāds varētu būt LKS modelis finansējuma iegūšanai.
Gundega Šmite izsaka ideju, ka varētu ņemt no valdes algām – no priekšsēdētājas algas 10 Ls, no asistentes algas  - 20 Ls, kas būtu stabils iegūšanas veids. Ilona Breģe iebilst pret priekšsēdētājas algas samazināšanas (Haralds Matulis piekrīt). Uģis Prauliņš ierosina samazināt atalgojumu tikai asistentei, kas jau pārsniegs nepieciešamo summu – 240 Ls gadā.  Turklāt varētu vēl piesaistīt ziedojumus. Andris Dzenītis piebilst, ka par ziedošanu labi būtu runāt privāti ar biedriem.

Padome ierosina samazināt valdes asistenta algu par 20 Ls mēnesī, kā arī mēģināt piesaistīt ziedojumus LRSP finansējumam.

LKS saimnieciskā perspektīva:

Gundega Šmite ziņo, ka grāmatvedis atsūtīja pagājušā gada pārskatu, kurā varēja redzēt, ka 2010. gada budžeta sarukums ir 14 000 Ls (2009. gadā tas bija 3 000 Ls). Šāda summa ir atbilstoša krīzei, jo depozīti, kas nesa peļņu, tagad ir krietni kritušies. Tāpat cēlušies ir komunālie maksājumi, gāze. Notiek dažādi notikumi un apstākļi, kas arī veido šo lielo summu – noplūduši griesti, Baltijas Muzikoloģijas konference, aizdevums biedriem u.c.
Šo problēmu varētu atrisināt, meklējot īrniekus, ar kuriem dalīt telpas uz pusēm. Otrs risinājums ir izīrēt visu dzīvokli un pārvākties uz daudz mazākām telpām.
Haralds Matulis piebilst, ka, ja priekšsēdētāja būs Ieva Struka, tad visdrīzāk LRSP pārcelsies uz Teātra savienību Dzirnavu ielā, lai būtu vienā vietā.

Valde nolemj uzticēt Gundegai Šmitei meklēt īrniekus, ar kuriem dalīt telpas.

Nozīmīgākās aktualitātes:

1. LJMD 2011: Gundega Šmite ziņo, ka viss ir kārtībā ar LJMD festivālu, nākamajā nedēļā būs iespējams redzēt reklāmu, un vēl pēc nedēļas klāt ir pats festivāls.
2. Rīga 2014: Dace Bluķe ziņo, ka izvirzītais projekts Etnokoda tulkojums ir ietverts pamatprogrammā. Atbildīgā ir Solvita Krese. Galvenā ideja ir parādīt Eiropas kontekstā, skatījumā tās etniskās īpašības, kas ir Latvijā, aicinot Eiropas komponistus radīt darbus, ietekmējoties no mūsu kultūras – unikālajām tradicionālās vokālās mūzikas formām. Projekts ir jāuzsāk jau šogad, aprīlī būs informācija par finansējumu (vai būs daļējs, vai nosegs visu).
Ilona Breģe vaicā, kāds labums no tā būs Latvijas komponistiem. Gundega Šmite piebilst, ka ir ideja piesaistīt arī kādu latviešu komponistu, tad šis labums būtu. Uģis Prauliņš piebilst, ka jāatceras, ka tas nav tikai par komponistiem, tas ir par Rīgu. Bet komponisti tiks pārstāvēti, un tiešām būtu labi piesaistīt šajā projektā kādu latviešu pārstāvi.
3. Eiropas projektu iespējas: Gundega Šmite ziņo par iespēju iesaistīties divos Eiropas projektos, kas notiks maijā. Vienā no tiem ir iespēja iesaistīties projekta izstrādē – ir plānots braukt uz Briseli marta beigās, kur tas viss tiks izrunāts. Projekts būs koncerta veidā, kas aptvers daudzas Eiropas un citas valstis. Otrs projekts ir saistīt ar Dānijas Komponistu savienību, kas turpina Renew mūzikas ciklu. Viņiem ir ideja piesaistīt ari Baltijas valstis. Arī šis projekts ir koncertu veidā, kad katra valsts piedāvā divus komponistus. Tomēr tas vēl tiks pārrunāts.
Jāturpina ideja par Jūrmalas īpašumu, pat ja tas netiks izvirzīts Briseles projektos.

Dažādi:

Gundega Šmite ziņo, ka Māris Lasmanis netiek uz Ministru kabineta memoranda sēdi 24. februārī, kad notiks tikšanās ar Kultūras ministri Sarmīti Ēlerti. Viņš ir piedāvājis Ilonai Breģei, bet arī viņa netiek.
Uģis Prauliņš piebilst, ka LKS ir ievēlēta padomē, tāpēc nedrīkst iztrūkt. Memorandā ir vairāk nekā 100 organizācijas. Tas ir pamats, uz kura iespējams veidot demokrātiskas pārrunas ar valsti. Izsaka priekšlikumu sūtīt Arnoldu Klotiņu.

Padome apstiprina un nolemj uz Ministru kabineta memoranda sēdi deliģēt Arnoldu Klotiņu.





Protokolēja: Lana Ludiņa

Apstiprina: Gundega Šmite