|
Otrdien, 9. martā plkst. 19 30 Spīķeru koncertzālē
Marģerim Zariņam ir lieliska grāmata Vienas vasaras stāsti un mums ļoti gribējās uztaisīt koncertu par šo romānu. Tomēr to veidojot, komponisti saskārās ar nepārvaramiem šķēršļiem – nācās lūgt talkā cilvēkus, kuri zina kā ar stāstiem rīkoties. Ar atvieglojuma nopūtu uz lūpām nodevām pasākuma rīkošanu jauno režisoru apvienības Telēķis ar panĶokiem ziņā. Cik man zināms, būs ļoti interesanti.
Piedalās: Latvijas radio kora grupa, diriģents Kaspars Putniņš, Baiba Berķe (mecosoprāns), Agnese Egliņa (klavieres), aktieris Juris Bartkevičs, mākslinieki Una Leitāne, Atis Kampars, pasākuma veidotāji – Telēķis ar panĶokiem
Programmā:
1. Sabīne Ķezbere
2010 Mājas vieta zaļā mežā korim, klavierēm un aktierim (pasaules pirmatskaņojums)
2. Arturs Maskats
2008 Četras vīzijas ar E. Dikinsones dzeju vokālajai grupai
I Two butterflies
II Elysium is as far as to
III Wild nights
IV Delight becames pictorial
3. Andris Vecumnieks
2010 Viduslaiku mistērija (Musica campana) mecosoprānam, aktierim un klavierēm (pasaules pirmatskaņojums)
4. Marģeris Zariņš
1952 Sudrabota gaisma, cikls mecosoprānam un klavierēm
I Nu izplet spārnus
II Nekas nav sapņains un blāvs
III Es kaunos teikt
IV Es mīlu tevi
V Viesi, viesi, viesuli
VI Tu ar mīļiem vārdiem
VII Austriņa sārtā
VIII Nu guli, guli
IX Nu izplet spārnus
S. Ķezbere par savu skaņdarbu: „Savu skaņdarbu es varētu nodēvēt par akadēmisko izklaidi. Es cenšos pārnest M. Zariņa lielisko humoru savā mūzikā, tomēr tas nenozīmē, ka tā tiek pakļauta nepārtrauktām ārišķībām. Efekti mijas ar poētisku romantiku un pārdomātu konceptuālismu. Nejaušība nepastāv. Nepastāv arī jēgpilns teksts dziedātāju balsīs. Ir tikai abstraktas skaņas; viss kaut cik nozīmi saturošais tiek pārvērsts fonētiskā apmānā. Mūzika ir mans teātris, izpildītāji - aktieri, aktieris - nozīmīgs informācijas atspoguļotājs.
Intriga nenoplok, pārsteigums saglabājas… „Ieejiet mežā rīta agrumā, aizturiet elpu, un jūs dzirdēsiet simfoniju, kādu neviens cilvēks nav sacerējis un nesacerēs. Tur nevalda cilvēcisko emociju nospiedošā nekautrība, trūkst tematiskās attīstības vēriena, bet skan neizsakāmi bagātais meža kontrapunkts. Katrs tur var saklausīt tieši to, ko viņš grib“… Bet, kad noguruši
pārnāksiet mājās un jūs pārsteigs negaidīti ciemiņi, atslābstiet, ielejiet glāzi konjaka un jums ap sirdi kļūs siltāk un mierīgāk.”
A. Maskats par savu darbu: „Emīlijas Dikinsones pasaulē katrs tauriņš pļavā ir Notikums. Katrs saulriets, katra nakts – vesela simfonija un Skaistums pāri visam. Es tikai mēģinu tiem tuvoties.”
A. Vecumnieks par savu darbu: „Viduslaiku mistērija balsij un klavierēm ir manas 1990. gadā sacerētās vokālās fantāzijas Musica campana versija, kas ir inspirēta M. Zariņa literārā Vienas vasaras stāsta iespaidā.
Strādājot pie jaundarba, atradu par labu esam manas jau iepriekš veidotās vokāli – pianistiskās fonētiskās un sonorās spēles. Tās, kā arī zvanu skanējuma fonisks atveidojums, manuprāt, ir ļoti atbilstošs kopējai koncerta koncepcijas noskaņai un savienojumam ar konkrētā M. Zariņa prozas darba lasījumu, tādēļ veicu sava jaunības opusa radošu izvērtējumu un adaptāciju Latvijas jauno mūzikas dienu koncertam.”
A. Egliņa par M. Zariņa darbu Sudrabota gaisma: „Komponistu Marģeri Zariņu visbiežāk pazīstam kā impozantu kungu, ar neizsīkstošu optimismu, dzirkstošu humorista talantu, mūzikā dažādu stilu perfektu pārvaldītāju un stilizācijas meistaru, bet, manuprāt, vokālajā ciklā Sudrabotā gaisma ar Jāņa Raiņa vārdiem viss ir savādāk – lirisks, smalkjūtīgs, tuvs un dziļi personisks.
Es kaunos teikt, lai raksti nes to vārdu! ...Es mīlu tevi, kā ziediņš smaržu, kā mēness nakti, kā rudens sauli mīl...” |
