Piektdiena, 12. martā plkst. 19 00 RLB nama Zelta zālē

Visi koptās mūzikas komponisti ir drusku apmāti, jo strādā laikā, kad dominējoša ir pilnīgi cita veida mūzika. Brīžiem rodas sajūta, ka no mūsu darba nemaz nav jēgas. Tādēļ arī koncertam ir šāds nosaukums. Koncerta nosaukumam, protams, nav nekāda sakara ar Marģera Zariņa stāstu krājumu Apmātie. Šīs programmas centrālā personība ir Juris Ābols, kuram šogad ir diezgan apaļa jubileja. Bet jebkuru jubilejas koncertu ir interesantāk veidot kā sacensību nevis pašam ar sevi, bet gan ar citiem. Tādēļ šajā programmā Ābola kunga pasaules pirmastkaņojums sacentīsies ar Indras Rišes un Romualda Kalsona pasaules pirmatskaņojumiem. Dot precīzu prognozi, kurš uzvarēs, laikam nav iespējams, viņi visi savos darbos spēj pārsteigt ar negaidītību jeb nestandarta skatījumu uz lietām.

Piedalās: vokālais ansamblis Putni, vadītāja Antra Dreģe, ansamblis Altera Veritas, Ieva Parša (mecosoprāns), Aija Ziņģīte (klavieres), Ivars Bezprozvanovs (čells), Kristaps Pētersons (kontrabass), Pēteris Brīniņš (gaismas režija)

koncertu vada Kristaps Pētersons

Programmā:
1. Indra Riše
2009 Tīrās blēņas astoņām sieviešu balsīm, flautai, čellam, klavierēm un dažiem grabuļiem (pasaules pirmatskaņojums)
I Suns sita bungas
II Smīdīsim, smīdīsim
III Kukažiņa, Līkažiņa
IV Tāds bērniņš biju
2. Romualds Kalsons
2010 Vokālais cikls pieaugušajiem bērniem (Ojāra Vācieša vārdi) mecosoprānam, flautai, akordeonam un kontrabasam (pasaules pirmatskaņojums)
I Čiekurdancis
II Kāda kuram dziesma?
III Jānītis iesita
IV Zobi
V Steiga
VI Pasaules gals
VII Lielas gaidīšanas un cerēšanas dziesmiņa
3. Marģeris Zariņš/Kristaps Pētersons
1955 Tokāta 8 balsīm un čellam
4. Kristaps Pētersons
2009 Kanēlis divām koklēm, flautai, akordeonam un kontrabasam
5. Santa Ratniece
2008 råså divām koklēm, flautai un akordeonam
6. Juris Ābols
Antīkais diptihs
2009 I Mīlestības skola (Ovīdija teksts) astoņām balsīm, klavierēm, koklei, flautai un čellam (pasaules pirmatskaņojums)
2008 II Sapfo strofa astoņām balsīm, klavierēm, koklei, flautai un čellam

I. Riše par savu darbu: „Tīrās blēņas ir speciāli rakstīts vokālajam ansamblim Putni un tā vadītājai Antrai Dreģei. Tas ir četru dziesmu cikls ar latviešu tautas dziesmu vārdiem. Centos būt bērns un pieaudzis cilvēks vienā personā.”

R. Kalsons par savu darbu: „Skaņdarba tapšanu ierosinājis Komponistu Savienības pasūtījums jaundarbu koncertiem 2010. gada martā.
Kāpēc šāds nosaukums? Izvēloties sava ļoti iecienītā dzejnieka Ojāra Vācieša bērniem veltītos dzejoļus, ievēroju, ka tie varētu būt domāti ne tikai vienkāršajai bērnu auditorijai, bet, tajos rūpīgāk iedziļinoties, varētu saskatīt arī dažus nopietnākus, pat mūsdienām atbilstošus zemtekstus. Līdzīgā garā veidoju arī savu muzikālo ieceri, to pārmērīgi nevienkāršojot.
Zināmu īpatnību veido arī izvēlētais kontrastējošais pavadošo instrumentu sastāvs.
Esmu pārliecināts, ka brīnišķīgā dziedone Ieva Parša, kurai cikls veltīts, ar savu spožo interpretācijas mākslu novedīs vokālo ciklu teicami līdz klausītājiem.”

A. Dreģe par K. Pētersona veikto M. Zariņa klavierdarba Tokāta pārlikumu vokāli instrumentālam ansamblim: „Marģera Zariņa un Kristapa Pētersona Tokātas nošu raksta  instrumentālā virtuozitāte ir pamatīgs izaicinājums dziedātājiem.
Žanram atbilstoši, mūzika piesātināta  kaprīzi harmoniskiem un dinamiskiem pretnostatījumiem, tā ir ļoti ilustratīva. Vokālo tembru pielietojums nedaudz maina  autora iecerēto mūzikas tēlu, skanējumā  neizbēgami ienesot cilvēcisku kaislību līniju.
Kolorīta un asprātīga kompozīcija.”

K. Pētersons par savu darbu: „Kanēļa smarža ir debešķīga. Šis skaņdarbs ir telpa, kura ir pilna ar kanēli.”

S. Ratniece par savu darbu: „Vārds råså cēlies no Javas Indonēzijā. Tam ir daudzas līdzīgas nozīmes ar Sanskrita vārdu rasa (garša, essence, būtība, nokrāsa...) Muzikālā kontekstā – Indonēziešu Gamelāna mūzikā – råså visbiežāk attēlo gara stāvokli vai afektu. To var arī attiecināt uz uztveres spēju, iekšējo nozīmi, dziļāko izpratni vai intuīciju.
Pretēji indiešu rasas teorijai, kas ir kodificēta, Javas Gamelāna skaņdarba laikā råså ir neparedzama, galvenās råsås izkristalizēšanās ir atkarīga no daudziem īpašiem apstākļiem – konkrētā mūziķu sastāva, klausītājiem, koncerta vietas, diennakts stundas, pasniegtā ēdiena, rituāliem... Nav divu vienādu Gameāna skaņdarbu. Bet, ja tie ir tik elastīgi un nenoteikti, rodas jautājums – cik lielā mērā mūziķu radītās råsås izriet no paša skaņdarba un cik lielā mērā – no īpašā konkrētā atskaņojuma. Un ne vienmēr ir garantija, ka konkrētais izpildījums sakrīt ar paša skaņdarba patieso, nesajaukto, tīro råså.
Skaņdarbā råså ansamblim Altera Veritas katrs mūziķis un katrs klausītājs koncentrēsies uz savu, tieši tajā brīdī tuvāko emocionālo gara stāvokli.”

J. Ābols par savu darbu: „Antīkajā diptihā divas savstarpēji neatkarīgas daļas saistītas vienā veselumā. Ticis strādāts pie tēlu un formas mērķtiecīgas virzības no vienkāršā uz sarežģīto, no racionālā uz juteklisko, no mūsdienām uz antīkās pasaules vīziju utt. Ovīdija (43.g. p.m.ē. - m.ē. 18.g.) Mīlas māksla (Ars amatoria) ir trīsdaļīga dadaistiska poēma, kuras vēstījumi visai pasausi: “Es vēstīšu patiesību; nevienā vārdiņā nebūs piedauzības.” Pieredze atdzīvina šo darbu, seko zinātāja padomi: “Mīla ir kā karadienests; prom tos, kas šaubās...” Seko Ovīdija pamācības, kā iegūt sievietes mīlestību un kā to saglabāt; viens no šādiem līdzekļiem ir rotaļīgums, bailīgums jāmet pie malas.
Sapfo (VI gs. p.m.ē.) mīlestību tēlo kā ciešanas, sāpes: “Flautas, kitāras, krotālijas skandinot, meitenes skaņi dziedāja savai draudzenei kāzu dziesmu: “Tu esi kā zelts no zelta; sveicam tevi, daiļava, sveicam tavu godājamo līgavaini! Ak, skaistule, ak, maigi piemīlīgā!” – ”Ak, vai! Jau atkal manu miesu lauzī Eross, saldi rūgtais, lokanais, varenais...” “Namdaru vīri, paceliet spraišļus jo augstu: te nāks viens varens, augumā dievam Arejam līdzīgs...” – tā dziedāja meitenes...”